Aptuveni 1,4 miljardiem ķīniešu jaunais gads sākas 22. janvārī — atšķirībā no Gregora kalendāra, Ķīna savu tradicionālo jaunā gada datumu aprēķina atbilstoši Mēness ciklam. Lai gan dažādas Āzijas valstis svin arī savus Mēness Jaunā gada svētkus, Ķīniešu Jaunais gads ir valsts svētki vairākās pasaules valstīs, ne tikai Ķīnas Tautas Republikā.
Dienvidaustrumāzija ir reģions, kurā lielākā daļa valstu saviem pilsoņiem piešķir brīvdienu Ķīniešu Jaunā gada sākumā. Pie tām pieder Singapūra, Indonēzija un Malaizija. Pēdējos gados Ķīniešu Jaunais gads kā īpaši svētki ir ieviests arī Filipīnās, taču saskaņā ar vietējo mediju ziņojumiem no 14. janvāra šogad atsevišķu brīvdienu nebūs. Arī Dienvidkoreja un Vjetnama organizē svinības Mēness gada sākumā, taču tās daļēji atšķiras no Ķīniešu Jaunā gada paražām un, visticamāk, ir veidotas atbilstoši nacionālajai kultūrai.
Lai gan lielākā daļa valstu un teritoriju, kas nepārprotami svin Ķīniešu Jauno gadu, atrodas Āzijā, pastāv divi izņēmumi. Surinamā, Dienvidamerikā, gada mija gan Gregora, gan Mēness kalendārā ir valsts svētku diena. Saskaņā ar oficiālo tautas skaitīšanu aptuveni septiņi procenti no aptuveni 618 000 iedzīvotājiem ir ķīniešu izcelsmes. Arī Maurīcijas salu valsts Indijas okeānā svin Ķīniešu Jauno gadu, lai gan tikai aptuveni trīs procentiem no aptuveni 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir ķīniešu saknes. 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē sala bija populārs emigrācijas galamērķis ķīniešiem no Guandunas provinces, ko tolaik sauca arī par Kantonu.
Ķīniešu Jaunā gada svinības ilgst divas nedēļas un parasti izraisa palielinātu ceļošanas apjomu, kas ir viens no lielākajiem migrācijas viļņiem pasaulē. Svētki iezīmē arī oficiālo pavasara sākumu, tāpēc Mēness Jaunais gads ir pazīstams arī kā Chūnjié jeb Pavasara festivāls. Saskaņā ar oficiālo Mēness kalendāru 2023. gads ir truša gads, kas pēdējo reizi bija 2011. gadā.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 6. janvāris